Par Rīgu un Latviju

Galvenā / Par Rīgu un Latviju

Par Rīgu un Latviju

Latvijas unikalitāte slēpjas divās dažādās pasaulēs — Eiropas metropolē Rīgā un pārējā Latvijā; laukos ar tās neskarto dabu, klusām pilsētiņām un apkārtējo zaļo vidi.

Baltijas valstu pērle – Latvija, viena no Eiropas Savienības valstīm, kas atrodas Eiropas ziemeļos Baltijas jūras krastā. Jau kopš seniem laikiem Latvija bijusi Eiropas krustceles, starp Austrumiem un Rietumiem, starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Tādēļ Latvija ir multikulturāla valsts, kas ietver sevī visu šo valstu tradīcijas, tādējādi radot unikālu vidi, kurai nav līdzīgas nekur citur visā pasaulē. Latvijā jūtas komfortabli un rod interesi gan tūristi no Rietumeiropas, gan arī tie, kuri atbrauc no Austrumu valstīm. Latvijai ir dziļa vēsturiska saite ar Krieviju, tāpēc tās kultūrā un tradīcijās ir daudz no slāviem, piemēram, vecticībnieku ciemi. Un tāpat kā citas Eiropas valstis,
Latvija var piedāvāt plašu kultūras - vēsturisko mantojumu, bet te tas savs: unikāls un neatkārtojams. Uzmanīgi pētot un nesteidzoties atpūšoties, Jūs varēsiet pamanīt lietas, kuras liks sirdīm no sajūsmas pukstēt biežāk.

Īsumā par Latviju

Oficiālais nosaukums — Latvijas Republika, valsts Ziemeļeiropā ar 2 254 653 (2010.g.) iedzīvotāju skaitu, galvaspilsēta Rīga, iedzīvotāju skaits  709 tūkst. (2010.g.).

 

Etniskais sastāvs — apm., 60% no iedzīvotājiem — latvieši, pārējie — lielākā daļa krievi— 28%, un citas tautības - baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši u.c. Dažās lielākajās pilsētās — Daugavpils, Rīga un Rēzekne, latviešu ir mazāk nekā citu tautību pārstāvju kopā — krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi u.c. 

Ģeogrāfija

Latvija ir centrālā Baltijas valsts (Igaunija, Latvija un Lietuva). Latvijas reljefs  vairāk palieņu pļavas un pakalni. Pasaules kartē Latvija atrodas uz ziemeļaustrumiem no Eiropas, austrumu piekrastē pie Baltijas jūras. Liela daļa teritorijas atrodas zemāk kā 100 metri virs jūras līmeņa. Latvijas teritorijā ir tūkstošiem upju un ezeru.

Platība: 64 589 km2 vai 24 937 kvadrātjūdžu. Latvijas teritorijas sadalījums  Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. 

Kopējās valsts robežas garums: 1 862 km. Piejūras līnijas garums: 494 km. Lielākais ezers: Lubāns 80.7 kv. km. Dziļākais ezers: Drīdzis 65.1 m. Lielākā upe Latvijas teritorijas robežās Gauja 452 km. Lielāka upe, kas tek cauri Latvijas teritorijai: Daugava, kopējais garums 1 005 km, no tiem 352 km Latvijas teritorijā. Augstākais punkts: Gaiziņkalns – 311.6 m.

Galvaspilsēta

Rīga, kas arī ir politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs, kur dzīvo un strādā vairāk kā trešdaļa no visiem iedzīvotājiem — 717 tūkst. Elegantā Vecrīga un īpašā jūgendstila arhitektūra rada stimulējošu  atmosfēru dzīvai darījumu un kultūras dzīvei. Dibināta 1201.gadā, Hanzas savienības dalībvalsts. Rīga ir viena no senākajām Eiropas pilsētām. Rīga ir iekļauta UNESCO sarakstā, kā viens no svarīgākiem kultūras un dabas objektiem. Kā viena no dinamiskā Baltijas reģiona jaunajām zvaigznēm, Rīga rīkoja NATO samitu, hokeja pasaules čempionātu, Eirovīzijas konkursu, kā arī daudzus citus starptautiskus pasākumus. Starptautiskā Rīgas lidosta ir viens no straujāk augošajiem transporta tīkliem Eiropā.

Politiska struktūra

Latvijā — parlamentāra republika. Valsts prezidentu ievēl parlaments uz četriem gadiem. Latvijas valsts valdība ir Ministru kabinets, kuru vada ministru prezidents.

Latvijā ir vienpalātas parlaments. Latvijas Saeimu ievēl vispārējās vēlēšanās uz četriem gadiem un sastāv no 100 deputātiem.  Kopš 1991. gada 17. septembra Latvija ir ANO dalībniece, kopš 2004. gada 1.maija Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2004.gada 29.marta NATO, bet 2007.gada 21.decembrī  Latvija pievienojās Šengenas zonai, kā arī pievienojās EDSO (kopš 1991. gada) un  pilntiesīga PTO (kopš 1999. gada). 

2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 3. jūnijā, kad 12. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Raimondu Vējoni.

Kopš 2009. gada Nils Ušakovs ir Rīgas domes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts valdība ir Ministru kabinets, kuru vada ministru prezidents. Kopš 2016.gada šo posteni ieņem Māris Kučinskis.